Aicinām uzņēmumu vadītājus, uzņēmējus, speciālistus un visus, visus interesentus veidot komandas un jau tagad reģistrēties izglītojošām un konkurētspēju veicinošām stratēģiskās vadības sacensībām Global Management Challenge!

Jau šobrīd ir atklāta komandu reģistrācija (līdz par 2012.gada 26.oktobrim), ko var veikt sadaļā Reģistrācija. Savukārt sacensību atklāšanas pasākums norisināsies 1.novembrī.

Ar detalizētāku sacensību kalendāru var iepazīties sadaļā Kalendārs.

Šī gada 6.decembrī Rīgā norisinājās biznesa vadības un stratēģijas izstrādes sacensību Global Management Challenge nacionālais fināls, kurā par ceļazīmi uz pasaules sacensībām Kijevā cīnījās četras komandas. Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora komanda ieņēma godpilno 2.vietu, tikai nedaudz atpaliekot no sacensību uzvarētājiem.

Global Management Challenge ir pasaulē lielākās biznesa vadības un stratēģijas izstrādes sacensības, kas, neradot risku biznesam reālajā pasaulē, sniedz tās dalībniekiem īstu biznesa vadīšanas pieredzi starptautiskas konkurences apstākļos. Global Management Challenge dalībnieku galvenais uzdevums ir virtuāla uzņēmuma vadīšana ar mērķi panākt augstāko uzņēmuma akciju vērtību, salīdzinājumā ar konkurentiem.

Šogad savu dalību šajās sacensībās pieteica arī divas Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora administrācijas un uzņēmēju apvienotās komandas, no kurām viena 15 komandu konkurencē savā grupā ieņēma pirmo vietu, tādējādi nopelnot sev vietu nacionālajā finālā. Pamatkārtas sacensības ilga 5 nedēļas. Sacensību dalībniekiem bija jāpieņem biznesa lēmumi, kas saistīti ar produkcijas ražošanas apjomiem, produktu cenu, darbinieku skaitu un kvalifikāciju, noieta kanāliem, reklāmu un mārketingu, investīcijām produktu izpētē un attīstībā, kā arī citiem uzņēmējdarbības faktoriem.

Pēc sacensību pamatkārtas finālā bez Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora iekļuva vēl 3 komandas: Jēkabpils biznesa inkubators, JIC biznesa inkubators un Arčers – Juniors. Finālsacensībās, kas norisinājās šī gada 6.decembrī, komandas, atšķirībā no iepriekšējās kārtas, tikās klātienē, kad vienas dienas laikā tika veikti visi 5 lēmumu pieņemšanas posmi.

Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora komanda finālsacensībās ieņēma 2.vietu, uzvarētāja godu atstājot komandai Arčers – Juniors, kas ieguva sacensību galveno balvu – ceļazīmi uz starptautisko finālu Kijevā.

Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora komanda ir gandarīta par rezultātu un atzīst, ka šī biznesa simulācija ļauj sacensību dalībniekiem ne tikai mācīties un gūt praktisku uzņēmuma vadīšanas pieredzi, bet arī apgūt komunikācijas prasmi un saliedēt komandas dalībniekus kopēja rezultāta sasniegšanai.

Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators izsaka atzinību saviem komandas biedriem no uzņēmumiem – SIA „Ilzes sweets”, SIA „DLLD”, SIA „MUUV”, kā arī sacensību organizatoriem un pārējām komandām par spraigu un aizraujošu spēli!

Sīvā četru finālistu konkurencē 1.vietu izcīnīja komanda
“ARČERS-JUNIORS“!
APSVEICAM!

Pauls Sondors, “Arčers-Juniors” līderis: “Esam ļoti priecīgi, ka izdevās uzvarēt. Pagājušā gada finālā mēs noriskējām un “iebraucām otrā grāvī”, tāpēc bijām ļoti motivēti piedalīties šogad. Un mums ir patiešām liels prieks, ka sacensības beidzām tik veiksmīgi.”

Lūk arī vakardienas fināla norises rezultāti:

Visas komandas finālistes saņēma arī specbalvas: Lursoft IT sveica savus favorītus komandas “A Komanda” un “Arčers-Juniors”, savukārt žurāls IR uzvarētāju komandas dalībniekiem dāvāja žurnāla 3 mēnešu abonentus, bet visiem pārējiem finālistiem- žurnāla IR abonentu vienam mēnesim.

Paldies komandām, paldies partneriem!
Tiekamies nākamgad!

Vakar, 6.decembrī, tika noskaidroti Global Management Challenge 2011 Latvijas uzvarētāji, kuri nākamā gada aprīlī dosies uz Kijevu, kur 39 valstu konkurencē cīnīsies par uzvaru sacensību starptautiskajā finālā.

Savu dalību Latvijas sacensībām bija pieteikušas kopskaitā 15 komandas, no kurām 4 spēcīgākās sacentās finālā. Savas zināšanas finālā pierādīja Arčers –Juniors, Jēkabpils biznesa inkubators, A Komanda un JIC biznesa inkubators.

Sīvā konkurencē 1.vietu izcīnīja Arčers – Juniors komanda.

Sacensību informatīvais partneris Lursoft savas speciālbalvas pasniedza Arčers – Juniors un A Komandai.

Šis ir jau trešais gads, kad pasaulē lielākās biznesa stratēģiskās vadības sacensības Global Management Challenge norisinājās arī Latvijā. Sacensībās bija aicināti piedalīties uzņēmumu vadītāji, uzņēmēji, speciālisti, studenti un citi interesenti.

Global Management Challenge dalībnieku galvenais uzdevums ir virtuāla uzņēmuma vadīšana ar mērķi panākt augstāko uzņēmuma akciju vērtību salīdzinājumā ar konkurentiem. Sacensību laikā dalībnieki attīsta savas stratēģijas izstrādes, finanšu vadības, menedžmenta, uzņēmuma darbības analīzes, lēmumu pieņemšanas, komunikācijas, līderības, pārmaiņu vadības, laika plānošanas, komandas vadības un citas prasmes.

Iepazīšanās ar lielisku biznesa modeļa plānošanas rīku – Business Model Generation Canvas, kas uzņēmumam vai organizācijai palīdz izprast savu biznesa modeli, un plānot tālāko stratēģiju, lika aizdomāties par samērā loģisku secinājumu, ka bieži uzņēmumi pieņem, ka ar ierasto biznesa modeli, kas strādā pašmāju tirgū, tie spēs strādāt arī eksportā.

Ikviena veiksmīga uzņēmuma pamatā ir pārdomāts biznesa modelis ar deviņām biznesa modeļa sastāvdaļām: 1) piedāvājums (produkts vai pakalpojums), 2) aktivitātes, kuras ir jāveic, lai piedāvātu pakalpojumu (ražošana, pakalpojuma sniegšana), 3) resursi, kas ir nepieciešami piedāvājuma izveidei (cilvēkresursi, iekārtas, finanses), 4) sadarbības partneri (piegādātāji, banka), 5) klientu segmenti, 6) pārdošanas kanāli, lai nonāktu līdz klientam (kādā veidā klients saņem piedāvājumu vai uzzina par to), 7) attiecību veidošana ar klientu un galu galā, 8 ) izmaksas un 9) ienākumi.

Business Model Generation Canvas modelis lieliski palīdz uzņēmumam vai organizācijai pārskatāmi ilustrēt sava biznesa modeļa deviņus elementus un to mijiedarbību, un ar tā palīdzību ģenerēt jaunas idejas uzņēmuma attīstībai un tālākai virzībai.

Lai gan lielākai daļai uzņēmumu ir pārdomāts biznesa modelis darbībai savā vietējā tirgū, tie ne vienmēr apzinās, kā tas mainīsies, startējot eksporta tirgos. Mūsu novērojums ir, ka trīs visbūtiskākās atšķirības biznesa modelī ir pārdošanas kanālu izveide, piedāvājuma adaptēšana un resursos.

1) Savādāki pārdošanas kanāli
Proti, dodoties uz jauniem tirgiem ir jāapzinās, ka ceļš, lai nonāktu līdz savam klientam vai patērētājam, būs savādāks nekā strādājot vietējā tirgū. Ja uzņēmums savu produktu piegādā tieši mazumtirdzniecības ķēdei vai būvniecības uzņēmumam, tad, startējot lielākā tirgū, pārdošanas kanāls līdz klientam visdrīzāk būs caur sadarbība partneriem – importētājiem, aģentiem, vairumtirgotājiem vai citiem ražotājiem, kas tālāk virzītu produktu līdz gala klientam.
Tas, ka pārdošanas kanālā līdz klientam parādās jauns posms,  nozīmē arī to, ka piedāvājuma cena gala klientam palielināsies. Tādēļ, lai noturētu konkurētspēju, ir jāparedz arī zemāks cenu piedāvājums, kas tiks prezentēts katram ķēdes posmam. Kā arī jāsaprot tas, ka uzņēmumam būs mazākas pārdošanas un mārketinga izmaksas nekā strādājot un uzturot attiecības pa tiešo ar klientu. Attiecīgi zemāka cena eksportā ne vienmēr nozīmē zemāku peļņu uzņēmumam.

2) Jāadaptē piedāvājums
Arī piedāvājums, kas tiks virzīts eksporta tirgos, visdrīzāk būs jāadaptē pēc konkrētā tirgus prasībām vai ieradumiem. Lai saprastu, kā mainīsies piedāvājums, iesakām izpētīt esošo piedāvājumu mērķa tirgū, un izanalizēt sava produkta pielāgošanas iespējas

3) Nepieciešami jauni resursi
Kas attiecas uz resursiem biznesa modelī, tad ir jāparedz, ka, lai veiktu pārdošanu jaunos tirgos, ir nepieciešami pārdošanas resursi un tirgus apguves budžets. Jo tikai paredzot cilvēkresursu eksporta veicināšanai un finansējot aktivitātes, mēs varam sagaidīt, ka veidosies rezultāti.

Strādājot ārpus Latvijas, biznesa modelis visdrīzāk būs savādāks un niansēs pat atšķirsies no tirgus uz tirgu – eksportējot uz Baltkrieviju, Vāciju vai ASV. Tas, kas uzņēmumam ir jāizdara, ir jāizanalizē savs esošais biznesa modelis un jāpārdomā, kā tas mainīsies, un tam par pamatu iesaku izmantot Business Model Generation Canvas. Vairāk informācijas par modeli: businessmodelgeneration.com.

Šobrīd, kad piedāvāto pakalpojumu klāsts un izvēles iespējas ir tik plašas, pakalpojumu sniedzējiem un produktu ražotājiem jāvelta īpašas pūles, lai atrastu un uzrunātu tieši to auditoriju, kurai šis piedāvājums ir nepieciešams. Precīzas mērķauditorijas definēšana un  aktīvs mārketings ir kombinācija, kuru prasmīgi realizējot, jāuzlabojas uzņēmuma pārdošanas rezultātiem.

Dažkārt nākas dzirdēt, ka uzņēmumiem grūti atrast vai „nonākt” līdz potenciālajam klientam. Sākumā ir svarīgi veikt potenciālā klienta analīzi.
Šeit daži praktiski padomi, kas būtu jāņem vērā, veicot jauno klientu atlasi:

Definējiet atlases kritērijus – kādi parametri ir būtiski, lai atbilstu Jūsu potenciālajam klientam, kāda ir jaunā klienta raksturojošā informācija. Atlases iespējas ir ļoti plašas.
     Tā piemēram, nosakiet, ka potenciālā klienta (uzņēmuma) neto apgrozījums pēdējos 3 gados nevar būt zemāks par  100 000 Ls, tam jāstrādā ar peļņu, jādarbojas noteiktā nozarē, kāds ir minimālais strādājošo skaits, norādiet, ka no rezultātiem izslēdzami uzņēmumi, kuriem ir reģistrēts maksātnespējas process utml.

Nosakiet saņemamās informācijas apjomu. Precīzi norādiet, kāda informācija Jums nepieciešama, lai veiktu jauno klientu piesaisti! Šeit svarīgi atbildēt uz jautājumu – kādā veidā Jūs plānojiet uzrunāt potenciālo klientu – telefona zvans, e-pasts, vēstule, reklāmas buklets pa pastu u.c.
     Atkarībā no izvēlētās komunikācijas formas arī izkristalizēsies nepieciešamā informācija – nosaukums, uzņēmuma juridiskā vai biroja adrese, tālrunis, e-pasta adrese, uzņēmuma vadītāja vārds, uzvārds, amats utml. Papildus izvērtējiet, cik un kādi atlases parametri iekļaujami saņemamā informācijā, lai potenciālo klientu sarakstu varētu ērti un pārskatāmi sakārtot.

Neaizmirstiet par datu savlaicīgu aktualizāciju. Vienlaikus jāatceras, ka mēs dzīvojam straujā un ātri mainīgā informācijas laikmetā, tādēļ būtiski izvērtēt informācijas aktualitāti un veikt savlaicīgu tās aktualizāciju.

Jo precīzāki būs sākotnējie potenciālā klienta atlases kritēriji, jo atbilstošāks būs saņemtās informācijas rezultāts, līdz ar to turpmākajā darbā Jūsu darbinieks strādās ar precīzāku datu bāzi. Tādējādi Jūs varēsiet pārdošanai atvēlētos cilvēkresursus izmantot daudz lietderīgāk un efektīvāk.

Gitāna Dāvidsone, sacensību organizatore, SIA O.D.A. valdes locekle: „Esam Global Management Challenge oficiālie organizatori visās trīs Baltijas valstīs. Jau 2008.gadā, kad pirmo reizi sacensības organizējām Latvijā, zinājām, ka kādu dienu šo projektu un mācības realizēsim arī Igaunijā un Lietuvā. Mūsu mērķis ir piedāvāt instrumentu, kas ļautu mācīties un gūt praktisku uzņēmuma vadīšanas pieredzi bezriska vidē un celtu Baltijas uzņēmēju un speciālistu konkurētspēju, un kādu dienu to pārbaudīt arī sacensību Baltijas finālā.”

Igaunijā šobrīd ir atklāts reģistrēšanās periods un komandas sacensībām var pieteikties līdz pat 18.janvārim. Global Management Challenge norisināsies no 23.janvāra līdz 9.martam, kad tiks noskaidrota Igaunijas uzvarētājkomanda.

Aicinām visus interesentus 30.novembrī uz Global Management Challenge Igaunijā prezentāciju.
Laiks: 16:00-18:00
Norises vieta: Ülemiste City Zapp Konferenču centrs, Lõõtsa 6, Tallina
Prezentācijas viesi:
     Tero Taskila, Estonian Air prezidents,
     Anders Paalzow, Stockholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā rektors,
     Anu Brümmel, Venda Finland mārketinga konsultante.

Pieteikšanās: gmc@simplimo.ee
Vairāk informācijas: www.gmcestonia.ee

Arčers – Juniors
Jēkabpils biznesa inkubators
A Komanda
JIC biznesa inkubators

Visi pamatkārtas rezultāti šeit:

5.posms

Grupa 1
8. Arčers – Juniors 2.304
2. Jēkabpils biznesa inkubators 2.134
4. M.A.G. group 2.132
5. PMDA 2.129
1. Biznesa haizivis 2.054
7. just BUSINESS 2.033
6. VUV Minds 1.775
3. Lattelecom 1.334

Grupa 2
5. A Komanda 2.085
7. JIC biznesa inkubators 1.962
2. LIVE WORK & PLAY 1.904
4. Wood people 1.669
3. Aliquam 0.940
6. Full house 0.819
1. Pozitīvā domāšana 0.510

4.posms

Grupa 1
8. Arčers – Juniors 2.195
2. Jēkabpils biznesa inkubators 2.150
4. M.A.G. group 2.104
5. PMDA 2.018
1. Biznesa haizivis 2.014
7. just BUSINESS 1.932
6. VUV Minds 1.791
3. Lattelecom 1.289

Grupa 2
5. A Komanda 1.991
7. JIC biznesa inkubators 1.958
2. LIVE WORK & PLAY 1.861
4. Wood people 1.667
3. Aliquam 1.189
6. Full house 0.930
1. Pozitīvā domāšana 0.820

3.posms

Grupa 1
8. Arčers – Juniors 2.267
2. Jēkabpils biznesa inkubators 2.261
1. Biznesa haizivis 2.244
5. PMDA 2.161
4. M.A.G. group 2.151
7. just BUSINESS 2.038
6. VUV Minds 1.770
3. Lattelecom 1.466

Grupa   2
5. A Komanda 2.094
2. LIVE WORK & PLAY 2.049
7. JIC biznesa inkubators 1.954
4. Wood people 1.745
3. Aliquam 1.666
1. Pozitīvā domāšana 1.154
6. Full house 0.999

2.posms

Grupa   1
8. Arčers – Juniors 2.182
2. Jēkabpils biznesa inkubators 2.140
4. M.A.G. group 2.123
1. Biznesa haizivis 2.122
5. PMDA 2.106
7. just BUSINESS 1.960
6. VUV Minds 1.865
3. Lattelecom 1.653

Grupa   2                    
5. A Komanda 2.058
7. JIC biznesa inkubators 2.039
2. LIVE WORK & PLAY 2.007
4. Wood people 1.781
3. Aliquam 1.755
1. Pozitīvā domāšana 1.248
6. Full house 1.220

1.posms

Grupa 1
8. Arčers – Juniors 2.209
4. M.A.G. group 2.187
7. just BUSINESS 2.179
5. PMDA 2.146
1. Biznesa haizivis 2.140
2. Jēkabpils biznesa inkubators 2.118
6. VUV Minds 1.870
3. Lattelecom 1.670

Grupa 2
2. LIVE WORK & PLAY 2.171
5. A Komanda 2.171
7. JIC biznesa inkubators 2.123
3. Aliquam 2.065
4. Wood people 2.005
1. Pozitīvā domāšana 1.617
6. Full house 1.475

Moderno tehnoloģiju radītās komunikāciju iespējas var radīt mānīgu sajūtu, ka visus darba vai biznesa jautājumus var atrisināt on-line režīmā vai attālināti. Neapšaubāmi tehnoloģijas paver jaunas milzīgas iespējas, piemēram, laikā un ģeogrāfiskā ziņā neierobežoti darboties vienā komandā ar cilvēkiem, kas atrodas dažādās pasaules vietās. Tomēr šoreiz par „tradicionālu vērtību” -  grupu sanāksmēm, kam ir savas priekšrocības salīdzinājumā ar e-pastiem, skype konferencēm un citām neklātienes komunikācijas formām.

Lai cik noderīgi būtu      un vēl dažādi citi noskaņojumu vai attieksmi apzīmējoši simboli, emociju un attieksmes spēks ir pilnībā sajūtams tikai klātienē. Emocijas, kā zināms, ir ļoti spēcīgs motivators. Ne velti tie, kas kaut reizi darbā ir piedzīvojuši pozitīvu uzlādi no kolēģiem, labu kolektīvu un darba komandu ierindo pirmajās vietās savā darba motivatoru sarakstā.

Interesanti, ka arī ideju ģenerēšana daudz efektīvāk notiek tad, kad visi ir „ šeit un tagad” – acīmredzot, tādos brīžos gaisā virmo vairāk ideju nekā katram sēžot pie sava datora savā darba vietā.

Lai atspēkotu argumentus, ka garas un nerezultatīvas grupu sanāksmes ir viens no lielākajiem „ laika zagļiem”, lūk, daži ieteikumi, efektīvai grupu sanāksmju norisei:

1. Rīkojiet sanāksmes tikai tad, kad jums ir skaidrs sanāksmē sasniedzamais rezultāts un esat pārliecināti, ka sanāksme ir piemērotākā metode šī rezultāta sasniegšanai.
Vēlos uzsvērt, ka, plānojot sanāksmi, ir svarīgi zināt tieši sagaidāmos rezultātus, ne tikai mērķi. Atšķirība starp mērķa un rezultāta skaidrību ir nosakāma pavisam vienkārši: vai pēc sanāksmes varam un esam motivēti rīkoties. Sanāksmes rezultāts vienmēr ir konkrēts, tas ļauj dalībniekiem pēc tikšanās ķerties pie uzdevumu izpildes. Piemēram, lēmuma pieņemšana par jauna produkta kampaņas uzsākšanu no nākošās nedēļas ir konkrēts rezultāts. Savukārt, ko mēs katrs iesāksim pēc sanāksmes, kuras vienīgais mērķis ir bijis apmainīties viedokļiem par jaunas produktu kampaņas palaišanas iespēju?

2. Sagatavojieties sanāksmei.
Vismaz 40% no produktīva sanāksmes rezultāta nosaka sagatavošanās, 20% pati sanāksmes norise un vēl 20% – no sanāksmes izrietošās darbības.
Sagatavošanās attiecas uz sanāksmes vadītāju, kam savlaicīgi jāinformē dalībnieki par sanāksmes saturu, uzdevumiem, kas katram dalībniekam jāpaveic jau pirms sanāksmes. Bet sagatavošanās attiecas arī uz dalībniekiem: viņiem jāiepazīstas ar informāciju, datiem u.tml., kas attiecas uz sanāksmes tematiku, lai tam netērētu laiku sanāksmē vai nebūtu jāsaka: „ Es par šo jautājumu varēšu lemt tikai pēc rūpīgas iepazīšanās ar situāciju”.
Ekspromta sanāksmes rīkojiet tikai par tādiem jautājumiem, par kuriem esat pilnībā pārliecināti, ka dalībnieku priekšzināšanas ir pietiekamas un nav nepieciešama iepriekšēja sagatavošanās.

3. Izvērtējiet, kam patiešām nepieciešams piedalīties konkrētajā sanāksmē un, vai princips, ka „sanāksmēs piedalās visi” ir vienmēr vietā.
Likumsakarība, jo vairāk cilvēku vienuviet, jo grūtāk viņus vadīt, ļoti precīzi attiecas uz sanāksmēm: sanāksmes dalībniekiem var būt atšķirīga zināšanu priekšvēsture kādā jautājumā, atšķirīgi uzskati par sanāksmē skatītajiem jautājumiem, kas sekmē garu un bieži vien neauglīgu diskusiju. Milzīgu fonu tāpat veido atšķirīga motivācija un ieinteresētības līmenis.
Ir svarīgi, lai katram dalībniekam būtu sava nozīmīga loma sanāksmē un, ja jūs kā sanāksmes vadītājs vai dalībnieks pats to nesaskatat, pārdomājiet, ko gribat mainīt sanāksmes saturā vai dalībnieku sastāvā.

4. Nošķiriet sanāksmes no grupu tikšanām, kuru galvenais mērķis ir patīkama kopīga laika pavadīšana.
Grupu sanāksmes, kurās raksturīga novirzīšanās no pamattēmas, piemēram, ieslīgšana sarunās par aktualitātēm valsts politikā vai ekonomikā, vai kas noticis citā nodaļā, liecina, ka darbiniekiem pietrūkst laika un/vai iespēju vienkāršai papļāpāšanai ar kolēģiem. Šādā situācijā drīzāk ir vērts apsvērt, vai ir lietderīgāk šodien pēc darba ar kolēģiem pasēdēt tuvējā krodziņā un grupas sanāksmi par svarīgu jautājumu, kura atrisināšanā ir svarīgs visu iesaistīto pušu viedoklis, atlikt uz citu dienu?